Arkādijs Zvaigzne
arkadijs.bsky.social
Arkādijs Zvaigzne
@arkadijs.bsky.social
PhD Candidate in Education Policy and Program Evaluation at Harvard Graduate School of Education doing work on higher ed and workforce development. Post in English and Latvian
You can see that a lot of the impact comes from the indirect bar. The marginal impact is also largest earlier, when students are most likely to drop out. Early aid is doubly effective: 1️⃣ it has the biggest immediate impact, and 2️⃣ it crowds in the most future aid.
November 12, 2025 at 3:31 PM
This repeated-tournament design creates the perfect setting to study the dynamic impact of aid. I find that initial aid eligibility significantly increases eligibility for future aid - up to 6 semesters later! 📈 Aid begets more aid.
November 12, 2025 at 3:31 PM
Dynamics matter. 🧐 Previous research has shown aid can crowd in or crowd out other aid, but this is hard to measure because you need to observe all aid programs. Most estimates are static. But what if aid receipt affects future aid receipt? 🤔
November 12, 2025 at 3:31 PM
🚀 I'm excited to announce I'm on the #EconSky job market this year! In my #EconJMP, I study the dynamic treatment effects of student financial aid. 🎓💸 I find that student financial aid can crowd-in future aid, and that this drives a large part of its long-term benefit.
November 12, 2025 at 3:31 PM
Bet tad kam ticēt? Drīzāk PISA, jo no tā nekas nav atkarīgs - tas neietekmē iekļūšanu augstskolā vai pasniedzēja algu. Tāda ir PISA funkcija. Dažādām funkcijām tiek veidoti dažādi eksāmeni.

Pašlaik CE vienlaicīgi pilda trīs, kas nav gluži labi.
November 22, 2024 at 10:27 AM
Mums nav eksāmena, kas pārbaudītu tādus pašus standartus kā LV CE, bet varam tam pietuvoties, paskatoties uz to, kā Latvijai ir veicies PISA. PISA ir starptautisks eksāmens ar nedaudz citiem matemātikas standartiem.

Iepretim LV CE, PISA mums ir uzlabojušies rezultāti.
November 22, 2024 at 10:21 AM
Katru gadu tiek izstrādāts jauns eksāmens, un mēs nezinām to, vai izmaiņas rezultātos ir tādēļ, ka ir bijis īpaši grūts eksāmens vai arī studējošie sliktāk mācās. Matemātikā, piemēram, vidējā atzīme ar katru gadu slīd uz leju.

Vai tas ir studējošo dēļ?
November 22, 2024 at 10:14 AM
Redzēju daudz vērtīgu un labu domu par nevienlīdzību un rezultātiem. Bet cik precīzi ir paši eksāmeni un ko no tiem var secināt? Ne gluži to, ko lielākajai daļai šķiet!

Zemāk ir 12. kl. CE rezultāti pa gadiem. Bet vai no tā var teikt, ka skolēni sliktāk māk matemātiku?
November 22, 2024 at 10:08 AM
Man liekas, ka viena no šīs desmitgades svarīgākajām tehnoloģijām būs GPT, jo īpaši pēc tā izmēģināšanas. Lai gan ir bažas, ka tas varētu atņemt darbu cilvēkiem un arī radīt problēmas izglītības sistēmai,es domāju, ka tas papildinās darbu un mazinās BS cilvēku rakstītajos tekstos
November 22, 2024 at 10:08 AM
Par to pašu tēmu, ko nesenais Ir raksts - Eiridīke izveidoja pētījumu par augstākās izglītības pieejamību Eiropā. No sadaļas par datu apkopošanu par pieejamību. Punkti par studējošo soc. ekon. datu uzskaiti, atbirumu un dalību...
November 22, 2024 at 10:08 AM
Man šķiet, ka šis nav bijis iepriekšējos gados, bet ir interesanti salīdzināt vidējās studiju maksas pēc pirktspējās paritātes augstākās izglītības iestādēs (Latvijā gan, cik sapratu, tās ir tikai privātās AII)
November 22, 2024 at 10:46 AM
Tāpat arī kopējos izdevumos uz studējošajiem esam ne pārāk iepriecinošā situācijā, bet nu tas jau ir zināms daudzus gadus.
November 22, 2024 at 10:39 AM
Savukārt absolvēšanas varbūtībā (inversi atbirumam) esam uzlabojuši savu sniegumu un esam virs vidējā OECD
November 22, 2024 at 10:33 AM
Jauniešu (25-34) īpatsvarā ar augstāko izglītību esam nokritušies uz otro zemāko vietu reģionā, Somijai mūs apsteidzot pēdējā gadā. NB! Skala nesākas no 0, lai labāk attēlotu atšķirības starp valstīm.
November 22, 2024 at 10:27 AM
Tāpat arī raugoties uz sistēmu sadrumstalotību, šobrīd nerodas skaidrs redzējums par to, ka varētu rast būtiskus ietaupījumus caur sadrumstalotības mazināšanu (LT pēc 2016. gada pamainīja statistikas kārtību, pēc kā dati vairs nebija salīdzināmi).
November 22, 2024 at 11:49 AM
Skatoties gan uz iepriekšējo attēlu, gan šo, var redzēt, ka mūsu augstākās izglītības sistēma nav pietiekami finansēta, lai varētu pie esošajiem resursiem veidot bezmaksas augstāko izglītību.
November 22, 2024 at 11:41 AM
Kā arī tā var mazināt kvalitāti, jo augstskolas vairs nevar labot resursu iztrūkumu caur studiju maksām. Skatoties dažādu valstu pieredzi, var redzēt, ka ceļi uz labi finansētu sistēmu var būt gan ar valsts, gan privātajiem līdzekļiem.
November 22, 2024 at 11:32 AM
Smadzeņu noplūde - Lai gan mums nav nedz bezmaksas augstākās izglītības, nedz iestādes top 500, mums kopumā ir zemāks to reflektantu īpatsvars, kuri izvēlas studijas ārzemēs, nekā citām Baltijas valstīm.
November 22, 2024 at 10:53 AM
Izglītotība - Salīdzinot sistēmas kopumā, varam redzēt, ka, salīdzinājumā ar reģiona valstīm, esam ar daudz mazāku jauniešu īpatsvaru ar augstāko izglītību. Savukārt mums relatīvi liels % uzsāk studijas. Attiecīgi problēma ir atbirumā, un jādomā par atbalstu arī pēc uzņemšanas.
November 22, 2024 at 10:46 AM
Par atbalstu - Paralēli šim visam darbojas arī ļoti plašas studējošo atbalsta sistēmas, kas atbalsta gan pēc akadēmiskajiem, gan pēc soc. kritērijiem. Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kas atbalsta tikai pēc akadēmiskajiem kritērijiem.
November 22, 2024 at 10:39 AM
Te arī sadalījums pēc profesijas. Cilvēki ar augstāko izglītību galvenokārt ir speciālisti un ierēdņi, savukārt lielāks īpatsvars ar vidējo un prof vidējo ir strādnieki.
November 22, 2024 at 12:23 PM
Šis pats attēls, tikai ar absolūtām vērtībām. Ir tendence, ka valsts sektors galvenokārt darbaspēku rod no cilvēkiem ar augstāko izglītību, savukārt privātajā sektorā šķietami liels īpatsvars ir ar profesionālo vidējo.
November 22, 2024 at 12:15 PM
Tāpat arī cilvēki ar augstāko izglītību ir mazāk bezdarbnieki. Tāpat ir vērojama tendence, ka cilvēki ar profesionālo vidējo ir vairāk nodarbināti. Savukārt 60% ar pamata izglītību nestrādā, jo daudzi ir skolēni, pensionāri, mājsaimnieces.
November 22, 2024 at 12:07 PM
Paturot šo visu prātā, varam redzēt, ka kopumā ir tendence, ka cilvēki ar augstāko pelna vairāk uz vienu mājsaimniecības locekli. Šis arī atbilst tam, ko zinām no citu valstu pieredzēm ar augstāko izglītību. Šis ir atkarīgs gan no mājsaimniecības izmēra, gan no algas.
November 22, 2024 at 11:58 AM
Raugoties uz ģeopolitiskajiem aspektiem, izglītotāki cilvēki kopumā vairāk uzskata Krieviju par draudu mieram un drošībai Latvijā. Iespējams, ka tas varētu būt saistīts ar medijiem, ko patērē dažādi izglītoti cilvēki.

Rītdien būs par izglītību un ekonomiskajiem rādītājiem.
November 22, 2024 at 12:15 PM