Pārvēršos par lampiņu cilvēku. Vajag lampiņas, daudz un dažādas. Jāsaliek visur 😅

Katru reizi kā slimības dēļ ir jāpārceļ kādi darbi, jūtos ļoti vainīga to citu cilvēku priekšā.
Lai gan es apzinos, ka neko jau ietekmēt es nevaru, ka es neizvēlējos saslimt 🥲

“Reizēm jāklausās savs iekšējais es.”
Nodomāju un braucot uz baseinu apgriezu auto rinķi un aizbraucu atpakaļ uz mājām. Nu negribas tomēr šodien peldēties.

Kopumā te izskatās daudzsološi, taču pagaidām sajūta gluži kā lauku kultūras nama balles sākumā - visi pārsvarā sēž gar malām, skatās, kas sanākuši, grupa pirmo reizi šovakar sāk spēlēt Zemenes, daži aiziet pamīņāties, pārējie neko, viens senioru pāris griež nopietni, rāda jaunajiem, kā vajag.

Šodien oficiāli ir mana pēdējā BKA diena. Ritdien būtu jāiet darbu.
Ja vien es nebūtu uzrakstījusi atlūgumu un mans neoficiālais BKA tiek pagarināts.

Tagad jāuzelpo un jāsāk plānot tālākie plāni.

Ilgi domāju(tikai kādas 10min) kādam jābūt pirmajam ierakstam šeit. Vai jābūt kam zīmīgam vai kam banālām?
Tā arī netiku gudra, bet to pirmo ierakstu vajag. Tad nu lai iet šis kā pirmais ieraksts. Čau :)