Taču realitātē viņa negrib uzturēties pati savā mājā, kur gaida vardarbīgs dēls-alkololiķis, par kura eksistenci gluži veiksmīgi var aizmirst, ar nātrēm pļaukājot kaimiņus un sludinot dieva noslēpumus uz laimīgu dzīvi. Un tas viss traģiskais patiesi komisks.

Šis, manuprāt, veiksmīgi raksturo mūsu prezidentu @edgarsrinkevics.bsky.social gan šobrīd, gan iepriekšējā politiskajā karjerā. Klātesošs dažādās formās un izpausmēs - arī visos niekos, sīkumos. To tauta redz un novērtē.

Ziņkārības vadīta nosolīju vēl kāda politiķa (tobrīd arī ministra) grāmatu. Tā bija manāmi nelietota un iekšā ievietota pastkartīte ar izdrukātu un ielīmētu tekstu. Bezpersoniski un skaidrs, ka pats politiķis šim pasākumam pat nebija pieskāries. Augstprātība.

Es ļoti mērķtiecīgi nosolīju toreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča noziedoto grāmatu, ar ko dikti lepojos. Šobrīd lepnums dubultojies, jo manā grāmatu plauktā gozējas Latvijas Valsts prezidenta pašrocīgi parakstīta grāmata. Un nevis šāda tāda grāmata, bet paša līdzizstrādāta un lietota.

Vairāk par kliķes izlīšanu no ievārītajiem parādiem un zemnieku, kuram nekas cits neinteresē kā krogā ieraut. Tādā ziņā vēsture ir vēsture, nekas pret, bet patriotiskas izjūtas bija pēdējais, ko sajutu. Temps lēns, vienmuļš. Zeme, kas dzied.