Mani vēl šorīt nelaiž vaļā tā sajūta, kuru vakar saķēru, izejot vēlā vakara pastaigā - katra smilgas galotnīte, katrs zars un krūms ar sniegu filigrāni apņemts, mēness eleganti smalks, zvaigznes nekas neaizsedz un tās tik spožas. Dievīgi! Turpinu rītu ar sajūsmu un smaidu.

Šodien mājās ienāca Ziemassvētku egle. Un tikai šodien, skatoties kā vīrs ar meitu un jaunāko dēlu vakarā to pušķoja, un lika lampiņas, es uz mirkli sajutu TO sajūtu - kad viss šķiet mierīgs, pieklusināts un brīnumains!
Tādos brīžos es jūtos kā bērnībā.

Uzņēmēju balle!
#LTRK90

Es šorīt ielēju auto logu šķidrumu no bunduļa, neizšļakstot nevienu pilīti apkārt. Jūtos tā, it kā būtu pa virvi starp debesskrāpjiem nogājusi. Pirmo reizi man tik perfekti izdevās.🤌

Man ir brīnišķīga mamma!❤️ Rītos, kamēr mans dēliņš ir terapijā, iebraucu pie mammas dzīvoklī, kur viņa man vienmēr ir uzvārījusi ar atstājusi brokastu putru vai arī kādu man kopš bērnības mīļu gardumu.

Katru reizi, kad meitai skolā ir bijusi Valsts aizsardzības mācība, viņa ar sajūsmu mums vakarā stāsta, ko apguvusi. Šodien tas bijis NATO fonētiskais alfabēts un rācijas.
Ļoti interesanti, man arī gribētos to apgūt!
Meita teica, ka kopš šodienas mans vārds ir ROMEO LIMA ZULU :)

Šovakar jūtos kā Edavārdi un Kristīnes Prauliņas dziesmas piedziedājums.

Viss ir nepareizs, nepareizs, nepareizs!
Viss ir nepabeigts, nepabeigts, nepabeigts!
Viss ir nepareizs, nepareizs, nepareizs,
bet beigās viss būs okay!

Aizveru acis un plūstu mūzikas ritmā…
m.youtube.com/watch?v=H62m...

Ak, dievs, cik daudz tomēr nozīmē saules spožums!

Pēc tumšās nedēļas, kad gaismas pa dienu praktiski nebija, šodien ir sajūta, ka esmu pieslēgta rozetei.

Dziļas vakara pārdomas - ja es pēc pirts kūpu, tad izkūpēšu vai būšu kūpināta? Vai tomēr izgarojusi?

Prāta radītās asociācijas reizēm pārsteidz mani pašu:) Redzot šo “vilcieniņu”, galvā sāka skanēt CocaCola melodija
“Tease the season
Something magic
In the night
Can't you see it
Shining bright?” un redzu tur leģendāro sarkano kravas auto.

#navsadarbībanearToiToineCocaCola

Braucu mājās, šoseja tukša, radio skan dziesma, kas bērnībā patika - Bet Bet “Vakara vējā” (Muktupāvelam ir skaista balss), spoži spīd zvaigznes un šī mirkļa vientulība smeldz.

Šovakar izjutu, kā veidojas līdzsvars:)

Mierīgi, rādot pagriezienu mainīju joslu, aizmugurē braucošai dāmītei tas radīja vajadzību midžināt gaismas un psihot. Veikalā vīrietis, redzot, ka neaizsniedzu no plaukta dziļuma preci, bez vārdiem, smaidot man to padeva.

Vīrieši, es jūs mīlu!

Arī šogad 18. novembrī viena no mana dārza avenēm ir sarkanbaltsarkana.
Saules mūžu Latvijai!🇱🇻🤍