nedaudz.bsky.social
@nedaudz.bsky.social
Nedaudz mākslas. Nedaudz bērnu. Daudz viedokļu.
Update par naksniņām. Cenšos palēnām beigt ar tām attiecības. Tās viennozīmīgi ir mana komforta zona un atgādinājums par bezrūpīgo bērnību un drošību. Bet šobrīd naksniņas pārtapušas par emocionālo ēšanu vienpadsmitos naktī.
December 2, 2024 at 9:00 PM
Es daudz strādāju, lai man iegaršotos humuss un atsevišķi tuncis eļļā. Beidzot tas noticis. Love for ever. Tikai lai kāds pasaka, ka viens vai otrs nav veselīgi….. pa mutīti…..
December 2, 2024 at 1:18 PM
Jums arī ir dienas, kad solat sev neiet uz veikalu ne pa kam un izdzīvot no tā, kas ledusskapī jau palicis?
December 2, 2024 at 1:09 PM
Šodien tik ilgi gaidītajā sprandas masāžas laikā uznāca klepus lēkme. Tieši vispatīkamākajā brīdī!! Masiere prasa, vai vajag pārtraukt, lai padzertos. Es caur mokām:”Es labāk nosprāgšu nekā pārtraukšu šo sajūtu!!!” Masiere līka no smiekliem.
November 27, 2024 at 9:55 PM
Man vispār liekas, ka tas cipars, ko rāda svari, nemaz nav mans svars. Tie ir eņģeļi, kas uz maniem pleciem sēž. Tikai tā to spēju izskaidrot.
November 26, 2024 at 10:41 PM
Jums arī zināmas un mīļas ir naksniņas? Es sāku nojaust, ka manas attiecības ar tām kļuvušas ļoti toksiskas. Es ļoti gribu naksniņas. Katru vakaru. Bet tās man nenāk par labu.
November 26, 2024 at 9:13 PM
Pirms bērniem tumšie vakari likās romantiski un noslēpumaini. Skaties filmas, ietinies pledā, iededz sveces bla bla bla. Tagad, kad ir divi mazi bērni, tumšie vakari pārtapuši par mokām, jo Tev nepārtraukti tie rakari ir jānodarbina, jāspēlējas un jājuk prātā. Un nekur neaizbēgsi…
November 25, 2024 at 9:52 PM
Pajautāju Chat GPT, kā tikt galā ar pēc dzemdību emocijām. Viņš man atbild:
November 24, 2024 at 10:22 PM
Šogad Spēlmaņu nakts ieguvēju pulciņš brīnišķīgi atšķaidīts ar tiem, kuri šo trīssturīti gaidīja 20 gadus. Patiess prieks, elsas, asaras, lūk, to ir vērts skatīties! Atšķirībā no tiem, kas saņem statueti ik pāris gadu, kuriem tas ir kā pierasts uzsitiens pa plecu.
November 23, 2024 at 9:34 PM
Nejauši uzgāju Google maps savas ģimenes mājas bildes no 2011.gada. Asaras sariesās, jo ieraudzīju mazās, vēl neizaugušās tūjas, veco malkas grēdu, tēta mašīnu. 2024.gadā jau māja pārdota, nav malkas, nav mašīnas, nav arī tēta. Bet tajā bildē tas viss tur vēl ir. Tik nav vēl tēta slimības.
November 21, 2024 at 9:58 PM
Neesmu Amerikas fans, bet ir brīži, kad gribētos būt piedzimušai valstī, kura ir spēcīga, neatkarīga, snobiska un, galvenais, pietiekami tālu no Krievijas.
November 21, 2024 at 6:42 PM
Nevaru sagaidīt, lai dalītos šeit ar viedokli, kuru neviens neprasīja.
November 21, 2024 at 9:17 AM