Kolēģe aiziet uz tualeti, pēc brīža sauc - cik skaists zirneklītis! Mēs ejam aplūkot. Tā nu kādu brīdi skatījāmies, kamēr zirneklītis apskaitās un nostājās kaujas pozā.

Manā birojā ir indikatorsugu kartītes, zvaguļu sēklu maisi un beigta vabole kancelejas lietu plauktiņā. Kas jums interesants?

Šī ir daudzkārša mala - dzelzceļa (pa labi), ceļa un meža. Tad nu arī tur viss auga un ziedēja - sākot no pīpenēm, raudenēm, ilzītēm, vizlīšiem, beidzot ar tumšsarkano un platlapu dzeguzeni.

Šodien pie poliklīnikas skaisti zied pulkstenīte un baltā madara, bet Āgenskalnā brīnišķīgas puķu dobes pie mājas, ielas pusē. Man ļoti patīk šīs pašu cilvēku veidotās dobes, kas nekad nav perfektas, bieži ir spontānas, bet ar raksturu. Labas apputeksnētājiem un atsvaidzina pilsētu. Forši.

Sestdiena Abavas ielejā man beidzot iedeva šajā vasarā līdz šim iztrūkušo - īsto madaru un mazo mārsilu, un arī iemācījos jaunu puķīti - norgalvīti. Kas pa gabalu izskatās pēc pēterpogas, bet ir maigāka un gaisīgāka.

Šodienas ziņas no Tamperes, kur dēls praksē - pilsētas pļavas!

Dēls Tamperē vasaras praksē, atsūtīja bildes no uzņemošās skolas teritorijas - decaying wood garden. Zina, kas mammai patīk :)

Braucot no Madonas uz Sauleskalna pusi, bieži piestāju pie Aronas kalna. Tā nogāze, pakāje un apkaime ir pilna pļavas augiem. Katru gads cits augs paņem vadošo balsi korī, tāpēc vienmēr var ieraudzīt ko jaunu. Īstā madara šogad maz, bet toties ārstniecības ancītis zied, un mīlīgais tīruma āboliņš.

Madonā “pie skaitļotājiem” atstāta nepļauta maliņa, nezinu, ar nolūku vai bez, bet saziedējušas dzelzenes, baltās madaras, pēterpogas.

Man nav pašai savas pļavas, tikai tādas pļavīgas vietiņas laukos, kur mēģinam nopļaut ik pa laikam. Un šodien šī vieta man pasniedza šādu dāvanu! Baltijas dzegužpirkstīte varbūt arī ir visbiežāk sastopamā starp Latvijas orhidejām, bet tāpat šis ir tik negaidīti un skaisti.

Tikai tagad pirmo reizi braucu ar jauno vilcienu! Varētu pie tā pierast, un arī lētāk, nekā no Pārdaugavas uz centru ar tramvaju.

Un patiešām, katram, kas kaut kādā veidā ar pļavu saskaras, agrāk vai vēlāk rodas tuvākas attiecības ar dažiem augiem, ir savi mīlulīši. Manējo vidū stabili ir arī kalnu āboliņš (Trifolium montanum) - līdzīgs baltajam, bet ar tādu spurainu, enerģisku galviņu un grafisku eleganci.

Mans mīļākais pļavas augs ir vizulis - Briza media, tas ir tas ar smalkajām sirdsveida skariņām, kas pļavā vizuļo un trīsuļo. Bet šogad es to nemaz vēl neesmu satikusi, tikai šeit - mazajā pļavas demo gabaliņā, ko kolēģes bija sagatavojušas Lampai. Tur līdzās arī lielziedu vīgrieze, pīpene un citas.

Vasaras mājas pagalms. Te parasti bija mauriņš, bet šogad nav nopļauts. Saziedējušas madaras, pelašķi, smildziņas. Nav ar nodomu “atlaists”, tiks pļauts, bet jauki pavērot, kādi augi izlien ārā.

Parasta ielas mala manā rajonā, parasts rīts un pēterpoga, kas sadarbojas ar kādu apputeksnētaju.

Te viņa uzstājas kā adventes vainadziņš

Un kā Bluesky iet ar kaķu bildēm?