Jānis Lapinskis
banner
lapinskisjanis.bsky.social
Jānis Lapinskis
@lapinskisjanis.bsky.social
Dr. geol.; jūras krasts
Pietiks šogad bites kaitināt. Pārsteidzoši labi ienesa.
September 5, 2025 at 3:52 PM
15.04.2025. rīta migla. Putnu skaņa jāpiedomā klāt.
April 15, 2025 at 5:29 AM
Nāk un kāpj katlā iekšā.
March 15, 2025 at 5:50 AM
Daugavas grīvas "evolūcija" 18. un 19. g.s. (prof. Gunta Eberharda interpretācija).
Komētas forts un Daugavgrīvas cietoksnis arī ir objekti, par kuriem internetā atrodams blāķis muļķību. Interesanti, ka Komētas forts (sākotnējais/īstais) līdz 1709. gada Daugavas megapaliem bija upes labajā krastā.
December 7, 2024 at 11:08 AM
Barenca jūras krasts pašos Norvēģijas ZA.
Arī glacioizostāzija ar ātrumu ~10 mm/g. Atšķirībā no Botnijas līča, krasta nogāze ir ļoti stāva un apstākļi dzīvajai dabai ir paskarbi, tāpēc labi var saskatīt senās krasta līnijas, kuras "ierakstījušas" dažu tūkstošu gadu ilgu zemes "pacelšanos".
December 6, 2024 at 7:22 AM
Baltijas j. ziemeļos glacioizostāzija turpināsies vēl ilgi. Apmēram pēc 2k gadiem, varētu pat notikt tā, ka viss Botnijas līča ziemeļu gabals "atdalās" no jūras (pa Kvarkenu) un kļūst par saldūdens ezeru. Tas tomēr varētu arī nenotikt dēļ glacioeistāzijas (ūdens līmeņa celšanās kūstot ledum).
December 5, 2024 at 7:19 AM
Tā ir Baltijas jūra.
Galējos Botnijas līča ziemeļos jūra "atkāpjas". Iemesls - glacioizostāzija - zemes garozas pacelšanās ledāja masas izraisītajam "iespiedumam" lēnām izlīdzinoties. Šobrīd vertikālais ātrums ir aptuveni 9 mm/gadā.
December 4, 2024 at 6:55 AM
Ar Saulkrastu "Balto kāpu" (attēlā) ir saistīts savdabīgs mūsdienu infotelpas fenomens - muļķību vairošanās/izplatīšanās.
Gandrīz visur, kur kaut kas ir rakstīts par šo objektu (arī vikipēdijā), atrodama nepatiesa info, ka Baltās kāpas nogāzē atsedzas devona smilšakmens. Tas nav smilšakmens.
November 27, 2024 at 4:32 AM
Inčupes grīva 2024.03.25. un 2024.05.8.
Jūras krasta ģeoloģiskie procesi aktīvi pārveido un pārvieto mazo un vidējo upju grīvas. Inčupe ir "noliekta" uz ziemeļiem tāpēc, ka smiltis jūras krastā ceļo uz ziemeļiem (parasti).
November 26, 2024 at 5:49 AM
Cīņa ar krasta eroziju ir ļoti dārga izklaide. Īpaši dārgas ir aktīvās preterozijas būves - tādas kā Liepājas NAI būna. Dārdzības dēļ būna netika uzbūvēta garumā, kāds būtu vajadzīgs, lai droši "nosegtu" visu NAI krasta gabalu. To risina šovasar uzbūvētā lētākā "klasika" - akmens bloku bankete.
November 24, 2024 at 2:15 PM
Reposted by Jānis Lapinskis
I promise to donate for manufacturing masking nets for 🇺🇦 Ukraine 0.1 Eur for every share of this post and 1 EUR for new follower. My limit is 5000 EUR. Current followers 95.
Lets see if this works 👀👀
November 23, 2024 at 5:07 AM
Būnas pieder pie t. s. "aktīvajiem" erozijas apsaimniekošanas risinājumiem. Tas nozīmē, ka šī būve visu laiku aktīvi ietekmē ūdens masu kustību savā tuvumā. Gar krastu ūdens masā ceļojošās smiltis netiek garām un uzkrājas vienā būnas pusē. Otrā pusē veidojas smilšu deficīts un pastiprinās erozija.
November 23, 2024 at 7:35 AM
Hmm.. varbūt atkal kaut ko par jūras krastu brokastīs?
Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir ar atrāvienu svarīgākais objekts Latvijā, kuru apdraud jūras krasta erozija. Lai šo problēmu apsaimniekotu, pirms pāris gadiem tika uzbūvēta Latvijā pirmā "preterozijas būna".
Turpmāk vēl 😉.
November 22, 2024 at 6:45 AM
Būtu jau skaisti.
November 20, 2024 at 5:40 AM