Jaunībā zāle vienmēr ir zaļāka - man 90tie saistās ar zināmu bezrūpību (līdz brīdim, kad juniors piedzima, tad vairs ne) un brivības sajūtu, ka iespējams ir viss. Tiesa, par to, kā ar finansēm tiku galā, brīnos joprojām. Nebija gan daudzu izdevumu, kas šodien vajadzīgi ērtai dzīvei.

Es lietoju Google Notebooklm. Tiesa, neesmu atradusi veidu, kā to tur izdarīt vienkārši, bet uzdodot rakstīt kopsavilkumu, viņš atšifrē visu sarunu. Rezultāts, proti, atsifrējuma kvalitāte man patīk.

Izcili riebīga. Lai arī kādi tam būtu attaisnojumi.

Jo šis nav plāns, kā izbeigt karu Ukrainā, šis ir plāns, kā Krievijai atgriezties pasaules elitē - ar ekonomiskajām, politiskajām, u.c. saiknēm.
Ja godīgi, es neticu, ka tas (plāns) varētu izdoties pat tad, ja Zelenskim skries pakaļ ar zelta pildspalvu aprakstam.

Faktiski visa Eiropa vienojās, ka ASV turpina būt stratēģiskais partneris...🤷 Ceru, ka vismaz dara kaut ko, lai patstāvību palielinātu.

Žēlīgi :( Varbūt cilvēku par maz vai kas cits noticis?
Igaunijā, kur pārvadājumu tirgus ir atvērts, viņiem visādi maršruti un, sķiet, ka labi sadzīvo ar dotētajiem pārvadātājiem. Bet Tartu ir īpaša sāpe, līdz kara sākumam tur lielā plūsma bija uz/no Pēterburgu. Tagad nav + vilciens un LUX trako.

Manā ģimenē ir šādi stāsti. Nav vairs kas pastāsta, man atmiņās ir, bet neesmu saņēmusies pierakstīt to, ko vēl atceros. Kad vēl Rīgā pie okupekļa jandāliņi bija, katru gadu cepos par atmiņām.

Radoši cilvēki un radošuma izpausmes ir ļoti dažādas. Pretstata, manuprāt, nav.

Nu, pilsētā runā visādi. Arī to, ka ir viegli ietekmējams, ja zina - kā. 🤷 Līdz šim politiskajam stāstam es viņu vairāk uzskatīju par konjunktūristu, kam patīk celt gaismā pretrunīgas tēmas un pūļa trakošana pie kājām. Bet tagad izskatās diezgan nelāgi.

Jā. Domāju, ka viņš pagaidām ķer kaifu no nācijas šūmēšanās. BET - tam nav nekā kopēja ar politiku un iespējamu ievēlēšanu Saeimā.