Mēslošana ir kaitējums dabai un citiem. Nedomāju, ka tas salīdzinams ar whatsapp mana 11-gadīgā bērna telefonā. Tas nekaitē, bet daudzos gadījumos palīdz. Un es gribu, lai man ir izvèle ar visu ģimeni sazināties šādi, nevis tikai ar tiem, kuriem 16+.

Šobrīd tā ir mana kā vecāka izvēle whatsapp atļaut bet tiktokam ar atslēgas vārdiem un ķekšiem uzlikt visus iespējamos ierobežojumus.

Man arī tādas aizdomas.

Es labāk gribu, lai man ir izvēle nevis lai kāds cits izdomā, kas man der un kas nē. 🙂

Šobrīd esošais regulējums līdz 13 g.v. ir vecāku atbildība.

Es arī diskusiju par šo nemanīju.

Re kā aizvirzījāmies no tēmas par soctīklu lietošanas ierobežojumiem.😃

Te nav līdzības. Depozīta sistēma ir stimuls, neierobežojot patērētāju. Viņš joprojām var lietot produktu, tikai tiek motivēts rīkoties atbildīgi un uzņēmumi tiek ar likumu spiesti uzlabot apriti.

Jā. Par šo pat bija pētījums ar datiem, ka visgudrākie digitālajā vidē ir 30- 45-gadīgie. Tas bija pirms kadiem gadiem 5.

Mani timēr mulsina, ka ierobežojumus piemēro sabiedrībai, nevis pašiem sociālo tīklu milžiem, kas pelna uz bērnu uzmanības rēķina.

Man bija studente, kura uzaugusi beztehnoloģiju eko ģimenē un sociālos tīklus iepazina tikai studiju laikā. Varu raksturot tieši tāpat. Vai soctīklu nelietošana bija izšķirošais faktors labām sekmēm un nosvertībai - nemācēšu teikt. Ir bijuši tik pat labi studenti, kas tīklus lieto.

Politika nav ērta vide. Tāpēc svarīgi, ka tajā ienāk tiem, kam rūp. Mainīt partiju kultūru var tikai tie, kas tajā piedalās. Grupas spiediens pastāv visur, bet politikā to var līdzsvarot ar zināšanām un pārliecību.

Apjukums ir labs sākums, lai spertu nākamo soli. Ja redzi, ka Saeimā neprot vākt datus un izdarīt secinājumus, ja gribi, lai Saeimā dara un domā, kā māca universitātē, laiks pašiem stāties partijā, iesaistīties debatēs, kandidēt. Demokrātija nestrādā “no malas skatoties”.

Vai ne? Mani arī vācu asinis samulsināja.😅

😅