Kaut kad skolas laikos Lietuvā izlasījām kaut kādu Slava Lielajam Spalim.
Turpmāk arī vietējie padomjlaiku lozungi tika saukti kā Lielie Spaļi.

Tev nav attiecīgās pielaides labi zināmajai vietai.

Kura ir tā brīnumvalsts?
Latvijā, nu vismaz Rīgā, šogad daudz par daudz jau spīguļi un bumbuļi.

Gaidu rezultātu atrādīšanu!

Sāk no aplī satamborētām, piem. 6 cilpiņām. Un tad ar viena veida stabiņiem, man laikam bija vienkāršie, katrā nākamajā kārtā pieaudzē vienādā ritmā, piem., 1 stabiņš, 2 no vienas cilpas izadīti stabiņi, 1 , 2, 1, 2.
Ļoti aizrauj. Pirku dziju klāt vairāk nekā biju sākumā domājusi tam visam atvēlēt.

Re', te rakstā minētās akcijas rezultāts. Toreiz es arī vienu parabolisko plakni tai satamborēju.
Tikai to praktiski darot, apjēdz, cik ļoti tā ārējā mala ar katru kārtu palielinās.

Pat negribu šo kaut kā tālāk attīstīt.

Jocīgi liekas ēdieni, kas tiks pēc nedēļas likti svētku galdā un kuri nodekorēti kā karogs. Un tad tik ar dakšiņu vai karoti tur pagrābāties... un būtībā to karogu sastumt māgās.

Lasu, lasu, ko Tu te raksti, un beigās saprotu, ka lasu "Lielpupe". Kamēr Tev šitik bēdīgi neiet, - viss labi.

Kazai tas mīlīgais lakats ar mīkstiem radziņiem. Bērnības atmiņas.

Man galvenais laikam būtu, vai tanī zālē ir ...gaiss. Tik elemantāri, bet man izšķirošais faktors, lai nespētu tusēt pa pieelpotām, piesviedrētām telpām, vienalga, cik labs treneris vai jebkādi citi veselības uzlabošanos apsolījumi tanī bezgaisā savākti.

Vai pirms kāda laika arī Žīguru staciju nemēģināja pārdot?
Bet varbūt kaut ko jaucu.

Gribas šeit @snowtales.bsky.social ietagot. Vienkārši tāpat.