Cenšos ēst veselīgāk. Tā nu pieceļoties naktī badā un aičapojot pie ledusskapja, mielojos ar silķi un beztauku biezpienu, uzdzēru proteīna dzērienu bez cukura. Vispār neslikti, kaut ideāli nav. Lietotne saka, ka mazulis jau 35g un zemenes lielumā. Grūti noticēt. Laiks velkas un skrien vienlaikus.

Atgriežos pēc ilgākas pauzes. Viss savās vietās, sirsniņa pukst. 10 nedēļas. Jauna neesmu, tāpēc pēc divam nedēļām NIPT. Cerams, ka tur viss būs labi. Šoreiz drusku moka nelabums - vakaros. Un liels nogurums. Tik lielu iepriekšējo reizi neatceros.

Neziņa visapkārt. Vai vīram būs darbs, kur mēs dzīvosim? Vai dzemdības būs tikpat briesmīgs murgs ka pirmo reizi? Vai bērniņš būs vesels? Mēģinu turēties pretī un baudīt šo laiku trijatā, jo zinu, ka tā pietrūks.

Nozīmējot ārstēšanu sapošam kaklam, ārste šodien prasīja - vai pirmā grūtniecība. Saku, ka trešā. Pie sevis domāju - laikam viņai šķiet, ka mājās man divi bērniņi. Bet man viens 💔

Tātad, daktere iesaka islandes ķērpjus (kakls sarkans, balss tikpat ka nav). Internets saka, ka grūtniecēm to nevajag, jo varot būt metāli

iemetu 70+ cilvēkus, kurus esmu jau te atradusi, kas manā prātā ir ex-Twitter vecāku kopienas locekļi, lai mums vieglāk vienam otru atrast un iezīmēt savu teritoriju arī te.

ja kāds trūkst - lūdzu nedusmot, bet pateikt, ko pievienot! ♥️
go.bsky.app/3RKLjGd

Baigais emocionālais nespēks, gaidot atbildi no gonekoloģes par hcg radītājiem. A ja nu pamaz? Vai padaudz? Sajūta, ka karājos gaisā.

Kopš nojausmas par to, ka laikam ir sanācis, guļu slima. Nekas nopietns, bet laikam organisms neizturēja stresu. Skatos seriālus un mēģinu nedomāt par visu, kas var noiet greizi. Jo ir nogājis iepriekš un jauna arī neesmu.

HCG analīzes saņemtas un līdz ar tām izveidoju arī šo kontu. Pirms dažiem gadiem konts tviterī man bija liels atbalsts, tiekot galā ar savu pirmo gadu. Vai te ir mammu kopiena, kā kādreiz bija tur? Ja nē, tad lai paliek domas visumam.