"Ikara Piebalga romānu "Pirms vējš atpūtīs rītdienas pelnus" lasīju aizraudamies,un pēc izlasīšanas bija tā neaprakstāmā refleksijas sajūta,kad tu pieej pie loga, paveries kaut kur nezin kādās tālēs un kādu brīdi domā, kas tas vispār bija
"Ikara Piebalga romānu "Pirms vējš atpūtīs rītdienas pelnus" lasīju aizraudamies,un pēc izlasīšanas bija tā neaprakstāmā refleksijas sajūta,kad tu pieej pie loga, paveries kaut kur nezin kādās tālēs un kādu brīdi domā, kas tas vispār bija