Gaidīju, ka friziere paaugstinājusi maksu par pakalpojumu. Nebija. Par ietaupīto naudu sapirku MB bulciņas.

Pēdējās dienās skumjo ziņu pārāk daudz. Un šī ir īpaši smaga, jo atšķirībā no citiem, Gabriels ļoti, ļoti grib dzīvot.

Ja kāds pirms, piemēram, piecpadsmit gadiem teiktu, ka ļoti priecāšos par lielu maisu ar jaunām filmu bundžām un centriņiem, nekad neticētu. Bet te nu es esmu.

Debatēju ar sevi: pagarināt Duolingo abonementu vai mest mieru.
Esmu tur kopš 2021.gada, kaut ko izlasīt un saprast spāniski varu. Bet tomēr lielāko daļu pavadu tur, jo, pasarg' Duo, izlaidīšu dienu vai zaudēsu vietu līgā.
Pareizā pieeja mācībām tā laikam īsti nav.

Pēdējā laikā neesmu bijusi centrā, bet rajoni gan smuki izrotāti svētkiem. Ziemeļblāzmas skatu tornis vispār konfekte. Un tas, ka viss ir siltās gaismiņās, ne tajā aukstajā krievu zilajā.

Ufff, kā mani stresina e-klasē kārtējais ieraksts par dabas materiāliem, kas vajadzīgi kārtējam projektam. Herbārija krājumi teju izsīkuši. Būtu gribējies semestra sākumā info, ka viss būs nepieciešams biezā slānī 🥲

Nekas tā nemotivē doties uz darbu kā doma, ka logos varēs iekārt jaunas lampiņu virtenes.

Jau vairākus gadus saku, ka adventes vainagam pēdējais gads, vajag jaunu. Un katru gadu nomuļļāju un beigās iztieku ar to pašu veco. Varbūt nākamgad.

Braucot ar velo, vienmēr uz somas/mugurā ir veste.
Tāda saģērbusies iekāpju autobusā un tā lurēšana virsū ir kas fenomenāls.
Daļa gan jau raustās, ja nu pēkšņi prasīšu uzrādīt biļetes 😅

Dienā, kad loģiski būtu braukt ar auto (komforts, sausas kājas un tā), es pārlecu uz velo 🫡

Vārdotājai taisnība, - atlaides reti rada prieku.
Pasūtīju kalendārus ar smuku atlaidi un tagad BF piedāvājumā redzu, ka cenas ir vēl zemākas, jūtos piečakarēta.
Un apdrošināšana arī parādīja vidējo. Kaut kā neiet.