Kas attiecas uz sodiem – nevis bardzība, bet neizbēgamība ir izšķiroša. Nav efektīvāka risinājuma par policistu klātbūtni uz ceļiem un garantiju, ka pārkāpumi nepaliek nesodīti.

Ir skaidrs, ka satiksmes drošībai nepieciešama stingrāka kontrole un efektīvāka rīcība pret pārkāpējiem. Pilotprojekta rezultāti ir būtisks solis ceļā uz sistemātisku smago avāriju izpēti un novēršanu.

Visbiežākie iemesli – ātruma pārsniegšana un apreibinošas vielas. Šie dati ļauj pieņemt mērķētus lēmumus satiksmes drošības uzlabošanai.

Satiksmes ministrija izstrādājusi noteikumus šo termināļu izveidei un piesaistījusi 24,5 milj. eiro ES finansējuma. Tas nozīmē mazāk kravas auto uz ceļiem, efektīvāku loģistiku un videi draudzīgākus pārvadājumus. 🚆

Plānotas 2–3 sausās ostas, izvērtējot vietas:
📦 Daugavpils, Rēzekne, Valmiera – konteineriem/puspiekabēm;

🌲 Madona, Gulbene, Ludza, Krustpils, Jelgava, Saldus, Stende – kokmateriāli/kūdra;

🌾 Valka, Daugavpils, Vangaži, Inčukalns – graudi/kokapstrāde.

Darbs turpinās arī pie sauszemes transporta dekarbonizācijas – attīstīsim elektrotransporta uzlādes tīklu TEN-T pamattīklā.
Šie nav tikai tehniski lēmumi – tie ir konkrēti soļi ceļā uz ilgtspējīgāku, drošāku un klimatam draudzīgāku Latviju.

Jūras transportā meklējam veidus, kā paātrināt atjaunojamo un mazoglekļa degvielu izmantošanu, nosakot emisiju ierobežojumus un veicinot bezemisiju tehnoloģiju ieviešanu ostās.

Tiek gatavoti grozījumi likumā “Par aviāciju”, lai paplašinātu ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanu. Tas nozīmēs skaidras prasības aviokompānijām, lidostām un degvielas piegādātājiem.

Vērtējām arī, kur rast finansējumu, tostarp no Sociālā klimata fonda, lai nodrošinātu resursus klimata mērķiem.
Strādājām pie praktiskiem risinājumiem ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai.

Izvērtējām progresu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030 (NEKP2030) īstenošanā. Pamatojāmies uz Latvijas Universitātes veikto sociālekonomiskās ietekmes novērtējumu, kas rāda, kā plānotie pasākumi ietekmēs sabiedrību un ekonomiku.

Mums ir svarīgi, lai airBaltic piesaistītu privāto kapitālu – lai uzņēmums spētu pats saviem spēkiem augt. Tam ir vajadzīga ārvalstu investoru interese, un es iesaku ieskatīties ārvalstu presē par šodienas paziņojumu. Lepojos, ka ir izdevies pielikt roku darījuma noslēgšanā.

Modernizācijas scenārijs paredzētu novecojošo dīzeļvilcienu atjaunošanu, uzlabojot komforta līmeni – aprīkojot tos ar kondicionēšanas sistēmām, tualetēm un citām ērtībām.

Paralēli izskatām sadarbības iespējas ar kaimiņu operatoriem LTG Link un ELRON, papildu ritošā sastāva nodrošināšanai.